mansuetus

Llatí

• Pronúncia ^(AFI): /manˈsʊ.ɛ.tʊs/
• Etimologia: De mānsuēscō.

Adjectiu

mānsuētus m., mānsuēta f., mānsuētum n.

1. mans, dòcil

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	mānsuētus	mānsuēta	mānsuētum		mānsuētī	mānsuētae	mānsuēta
Vocatiu	mānsuēte	mānsuēta	mānsuētum		mānsuētī	mānsuētae	mānsuēta
Acusatiu	mānsuētum	mānsuētam	mānsuētum		mānsuētōs	mānsuētās	mānsuēta
Genitiu	mānsuētī	mānsuētae	mānsuētī		mānsuētōrum	mānsuētārum	mānsuētōrum
Datiu	mānsuētō	mānsuētae	mānsuētō		mānsuētīs
Ablatiu	mānsuētō	mānsuētā	mānsuētō		mānsuētīs

Derivats

• mānsuētārius
• mānsuētūdō
• mānsuētō