concretus

Llatí

• Pronúncia ^(AFI): /kɔŋˈkreː.tʊs/
• Etimologia: [1] De concerno; [2,3,4] de concresco.

Adjectiu

concrētus m., concrēta f., concrētum n.

1. barrejat
2. condensat
3. espessit
4. solidificat, quallat

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	concrētus	concrēta	concrētum		concrētī	concrētae	concrēta
Vocatiu	concrēte	concrēta	concrētum		concrētī	concrētae	concrēta
Acusatiu	concrētum	concrētam	concrētum		concrētōs	concrētās	concrēta
Genitiu	concrētī	concrētae	concrētī		concrētōrum	concrētārum	concrētōrum
Datiu	concrētō	concrētae	concrētō		concrētīs
Ablatiu	concrētō	concrētā	concrētō		concrētīs