aestas

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /ˈajs.taːs/
• Etimologia: Del protoitàlic *aissāts, derivat del protoindoeuropeu *h₂eydʰ- («cremar»).

Nom

aestās f. ‎(genitiu aestātis)

1. estiu

Declinació

3a declinació -, -is (tema cons.)

Cas	Singular	Plural
Nominatiu	aestās	aestātēs
Vocatiu	aestās	aestātēs
Acusatiu	aestātem	aestātēs
Genitiu	aestātis	aestātum
Datiu	aestātī	aestātibus
Ablatiu	aestāte	aestātibus

Derivats

• aestīvus