aestivus
Llatí
[modifica]Adjectiu
[modifica]aestīvus m., aestīva f., aestīvum n.
Declinació
[modifica]Primera i segona declinació, -us, -a, -um.
| Cas | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculí | Femení | Neutre | Masculí | Femení | Neutre | ||
| Nominatiu | aestīvus | aestīva | aestīvum | aestīvī | aestīvae | aestīva | |
| Vocatiu | aestīve | aestīva | aestīvum | aestīvī | aestīvae | aestīva | |
| Acusatiu | aestīvum | aestīvam | aestīvum | aestīvōs | aestīvās | aestīva | |
| Genitiu | aestīvī | aestīvae | aestīvī | aestīvōrum | aestīvārum | aestīvōrum | |
| Datiu | aestīvō | aestīvae | aestīvō | aestīvīs | |||
| Ablatiu | aestīvō | aestīvā | aestīvō | aestīvīs | |||
Sinònims
[modifica]Vegeu també
[modifica]- Lewis, Charlton T.; Short, Charles. «aestivus». A: A Latin Dictionary. Oxford: Clarendon Press, 1879.