infinitus

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /ɪn.fiːˈniː.tʊs/
• Etimologia: Del prefix in- i fīnītus.

Adjectiu

īnfīnītus m., īnfīnīta f., īnfīnītum n.

1. infinit

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	īnfīnītus	īnfīnīta	īnfīnītum		īnfīnītī	īnfīnītae	īnfīnīta
Vocatiu	īnfīnīte	īnfīnīta	īnfīnītum		īnfīnītī	īnfīnītae	īnfīnīta
Acusatiu	īnfīnītum	īnfīnītam	īnfīnītum		īnfīnītōs	īnfīnītās	īnfīnīta
Genitiu	īnfīnītī	īnfīnītae	īnfīnītī		īnfīnītōrum	īnfīnītārum	īnfīnītōrum
Datiu	īnfīnītō	īnfīnītae	īnfīnītō		īnfīnītīs
Ablatiu	īnfīnītō	īnfīnītā	īnfīnītō		īnfīnītīs