stratus

Llatí

• Pronúncia ^(AFI): /ˈstraː.tʊs/
• Etimologia: Del verb sternō.

Adjectiu

strātus m., strāta f., strātum n.

1. estès, escampat

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	strātus	strāta	strātum		strātī	strātae	strāta
Vocatiu	strāte	strāta	strātum		strātī	strātae	strāta
Acusatiu	strātum	strātam	strātum		strātōs	strātās	strāta
Genitiu	strātī	strātae	strātī		strātōrum	strātārum	strātōrum
Datiu	strātō	strātae	strātō		strātīs
Ablatiu	strātō	strātā	strātō		strātīs

Nom

strātus m. ‎(genitiu strātūs)

1. cobertor, manta
2. desplegament
3. estrat

Declinació

4a declinació -us, -ūs

Cas	Singular	Plural
Nominatiu	strātus	strātūs
Vocatiu	strātus	strātūs
Acusatiu	strātum	strātūs
Genitiu	strātūs	strātuum
Datiu	strātuī	strātibus
Ablatiu	strātū	strātibus