sanctus
Salta a la navegació
Salta a la cerca
Llatí[modifica]
Adjectiu[modifica]
sānctus m., sāncta f., sānctum n. (comparatiu sānctior, superlatiu sānctissimus)
Declinació[modifica]
Primera i segona declinació, -us, -a, -um.
Cas | Singular | Plural | |||||
Masculí | Femení | Neutre | Masculí | Femení | Neutre | ||
Nominatiu | sānctus | sāncta | sānctum | sānctī | sānctae | sāncta | |
Vocatiu | sāncte | sāncta | sānctum | sānctī | sānctae | sāncta | |
Acusatiu | sānctum | sānctam | sānctum | sānctōs | sānctās | sāncta | |
Genitiu | sānctī | sānctae | sānctī | sānctōrum | sānctārum | sānctōrum | |
Datiu | sānctō | sānctae | sānctō | sānctīs | |||
Ablatiu | sānctō | sānctā | sānctō | sānctīs |
Derivats[modifica]
Nom[modifica]
sānctus m. (genitiu sānctī)
Declinació[modifica]
Cas | Singular | Plural |
Nominatiu | sānctus | sānctī |
Vocatiu | sāncte | sānctī |
Acusatiu | sānctum | sānctōs |
Genitiu | sānctī | sānctōrum |
Datiu | sānctō | sānctīs |
Ablatiu | sānctō | sānctīs |