palus

De Viccionari


Llatí
[modifica]

  • Pronúncia(i): /ˈpaː.lʊs/, /ˈpa.luːs/
  • Etimologia:
[1] Del llati arcaic paglus, derivat de l'arrel protoindoeuropea peh₂ǵ-
[2] Del grec antic πηλος ‎(pēlos, «fang, argila»)

Nom[modifica]

pālus m. ‎(genitiu pālī)

  1. pal, estaca

Declinació[modifica]

2a declinació -us, -ī
Cas Singular Plural
Nominatiu pālus pālī
Vocatiu pāle pālī
Acusatiu pālum pālōs
Genitiu pālī pālōrum
Datiu pālō pālīs
Ablatiu pālō pālīs


Nom[modifica]

palūs f. ‎(genitiu palūdis)

  1. pantà, fangar

Declinació[modifica]

3a declinació -, -is (tema cons.)
Cas Singular Plural
Nominatiu palūs palūdēs
Vocatiu palūs palūdēs
Acusatiu palūdem palūdēs
Genitiu palūdis palūdum
Datiu palūdī palūdibus
Ablatiu palūde palūdibus


Derivats[modifica]